Gleznas un Pārdomas - Agnese Marhele » Blogs Arhīvs » Pārdomas - gleznu būtība

Pārdomas - gleznu būtība

Kad laukā sniegs, tik balts ir viss, tad gribas domāt baltas un gaisīgas domas, kuras ceļ spārnos, tās aiznes uz vistālāko nostūri, kur paveras plašumi, tur nav ierobežojumu, tur nav teikt kā ir jābūt.

Tur ir visneparastākie sapņu krājumi, kuri tiek atstāti, un nevienam nerādīti, lai tie savā laikā var uzdīgt un pēc tam nest augļus. Jā, to var nodēvēt mūsdienu valodā arī par pasaku, bet tā nav pasaka pēc savas būtības – tā ir kas vairāk. Droši vien tādi jēdzieni vēl nav noformulēti, kā to var nosaukt.

Katra glezna, kas top, tai ir jāpiedzimst no iekšējās pasaules, tā nav nekāda nejaušība. Un katrs mākslinieks runā caur savu iekšējo pasauli, bet vai viņu uzklausīt kāds spēj?! Iespējams, ka citi tās redz kā pašsaprotamu lietu, cits kā kaut ko krāsainu, un pieņemamu. Gleznā ir tik daudz ierakstīts, katra otas triepienā ir kāds vārds, kāda frāze…

Tā ir mana ikdiena, runāt! Runāt no sidrs plāksnes, kas materializējas krāsās un triepienā, un galu galā - gatavā dabā – GLEZNĀ..

sniegs



Atstāj Komentāru

Piezīme: Jūsu komentāri var tikt izskatīti un parādīsies tik pec laika. Nav vaidzības rakstīt atkartoti to pašu.