Tu domā tik “Kā lai es spīdu?!”
Bet spīdesi Tu tikai tad,
Kad būsi tik zemu,
Cik zemu vien var būt,
Jo gaisma - tā nāk no debesīm,
Un lai Tu spīdetu Tev jāatdod it viss.
Savs - nevaru, savs - visu varu
Un arī tas kas Tevi nodarbina.
Tas jāatdot,
Lai Tava dzīve būtu pilna gaismas.
Autore: Agnese Marhele
Ak, pavasar!
Kā liec man smaidīt,
Kā liec man sajust savu svaigumu un putnu dziesmas,
Kas dziedāt dzied un neapstāj
Dzīvība pēc dzīvības rosās
Jo saule tās ir pamodinājusi itin pēkšņi.
Ak, pavasar!
Ved mani tālāk savās zaļas pļavās
Ved tur kur puķes zied un putnu balsis gavilē
Autore: Agnese Marhele
Katrs, kas klusē grib ko teikt
Katrs, kas smaida grib atveldzēties
Katrs, kas domā grib piepildījumu
Katrs, kas sapņo grib rezultātu
Katrs, kas runā grib panākumus
Saule drīz norietēs!
Vai paspēsi to ko gribēji?
Autore: Agnese Marhele
Mēs vēl esam jauni
Pavisam zaļi gurķīši.
Vienā dobē izauguši
Tik ļoti kopā saraduši.
Mums priekšā marināde…
Bet kas tad tas -, pirmais sāls un pirmais pipars,
Tas kož, kāds asumiņš.
Bet tas tik ir tikai sākums.
Vēl jau mums jābūt vienā marinādē,
Tik tā mēs jutīsim vien otru vēl ciešāk
Vienā marinādē, kad būsim atkarīgi viens no otra.
Tad būsim gardi, gardāki par visiem gurķīšiem.
Gardums – tas ir mīlestības spēks!
Autore: Agnese Marhele
Patlaban līst
Tas nepārstāj līt un līt!
Tam ir sava plūsma
Saule tam atļāvusi līt
Viņa labi pazīst lietu un zina,
Ka lietus atnes dzīvību izkaltušajai augsnei.
Saule apzinās, ka viņa nav vienīgā, kas nepieciešama,
Lai dabai būtu patīkami un līksmi.
Nav tikai Viņa
Viss ir harmoniski un skaisti – jo tas taču Dievs
Kas tā iekārtojis šo zemi,
Lai Tev un man būtu pilnīga iztikšana.
Autore: Agnese Marhele
Latvijā ir skaisti lauki,
Vai varu Tevi atrast kādā no tām?
Autore: Agnese Marhele
Visi mēs gribam brīnumu,
kad saskaramies ar grūtībām.
Un pēkšņi liekas, ka brīnums nav aizsniedzams,
Kur lai to atrodu?!
Es eju tālāk,
bet nekas tāds īpašs nav noticis…
Visu laiku viens un tas pats,
un tad atkal kaut kas cits.
Un tā šķiet, ka brīnums manā dzīvē nav atrodams,
bet tā viss nav!
Brīnums var apciemot tad,
Kad visvairāk to negaidīsi.
Ja Tu ticēsi – brīnums kļūs redzams.
Brīnums – loģiski un normāli nav iespējams
- tas ir kas pār dabīgs.
Brīnumam, tam nav ierobežojumu un arī standartu.
Tici – un Tu piedzīvosi brīnumu.
Autore: Agnese Marhele
Vairāk Agneses Marheles dzeja
Kauls pie kaula kopā neturas,
Kaut kas pietrūkst
Pietrūkst saites – kas savieno,
Kas vieno vienu pie otra,
Kas atbalsta viens otru
Un cieši turas kopā.
Autore: Agnese Marhele
Vairāk Agneses Marheles dzeja
Tikai piliens ūdens vēl ir virs tuksneša.
Piliens - lielais tuksnesis.
Tu teiksi – tuksnesis paņem pilienu, un tas pazudīs.
Bet zini, ja Tu tam ticēsi,
Tad piliens ūdens, kļūs par brīnišķīgu avotu,
kas padzirdīs dzīvās būtnes, un atnesīs gaidīto prieku,
un līksmību noskumušajai un nedzīvai augsnei.
Autore: Agnese Marhele
Vairāk Agneses Marheles dzeja
Sarkanais lakatiņš bija apvīts ap meitenes roku,
Tas plīvoja tai līdz ik mirkli.
Tas redzēja visu, ko meitene dara.
Es tiku uzlikts uz rokas,
un tad patiesi sākās mana interesantākā diena.
Meitene tai dienā gāja gar Daugavas krastu,
Un lūkojās kā ūdens viļņi sarunājas.
Ko tik tie nemēdza teikt?
Ko meitene sadzirdēja no ūdens vilnīšiem,
domāja lakatiņš.
Kā es vēlētos to uzzināt?!
Autore: Agnese Marhele
Vairāk Agneses Marheles dzeja