Gleznas un Pārdomas - Agnese Marhele

Jauns rīts, jauna diena – atkal jaunas iespējas. Katrs smaids sastop daudzus citus smaidus. Šķiet tie ir aizvien vairāk. Būs šodien jāpastrādā pie jaunas skices, lai nākošais darbs var tapt. Īsti vēl nenojaušu, kas man ienāks prātā, tas ir kā miglā tīts.
Atceros kā bērnībā ziemā bija tik liela sniegavīru celšana, uz kalniņa slēpošana. Tagad sēžu siltā istabā, un nemaz neizeju laukā, jo liekas pavisam auksti.
Bērns pasauli uztver citām acīm, pieaugušais jau skatās uz priekšu, - būs auksti. Dažreiz tas palīdz, bet dažreiz tieši otrādi, neļauj izdarīt kaut ko pavisam neparastu.

Atkal jau ir vakars, un beidzot varu piesēst un uzrakstīt par aizgājušo laiku.
Jūtu, ka šobrīd man ir nepieciešamība pēc sulīgām, spilgtām krāsām. Tādām krāsām, kas mani atdzīvina, lai neiemiegu ziemas miegā. Glezna, kas tika pabeigta šodien ir koša, dzīvīga, tieši tāda, kādu vēlējos!

Tajā ir sirds izteiksme dažādās tās būtības. Sirds var būt tik dažāda, tik krāsaina un tā visa ir vienam īpašniekam. Jā sirds, pareizi, šoreiz manā glezniecībā tiek ievīta arī simbolika. Šajā gadījumā tas ir sirds motīvs, kas uzrunā, kas dzied, un kas klusē, bet vienalga tā nepaliek neievērota.Ta var būt stipra, trausla, tik nenosakāma.