http://www.renagne.com/blogs Mākslinieces vēstijums par mākslu, sajūtām un ikdienas dzīvi. Sat, 14 Jun 2008 20:08:20 +0000 http://backend.userland.com/rss092 en Tu domā tik "Kā lai es spīdu?!" Bet spīdesi Tu tikai tad, Kad būsi tik zemu, Cik zemu vien var būt, Jo gaisma - tā nāk no debesīm, Un lai Tu spīdetu Tev jāatdod it viss. Savs - nevaru, savs - visu varu Un arī tas kas Tevi nodarbina. Tas jāatdot, Lai Tava dzīve būtu pilna gaismas. Autore: Agnese Marhele http://www.renagne.com/blogs/2008/06/14/dzeja-ka-lai-es-spidu/ Ak, pavasar! Kā liec man smaidīt, Kā liec man sajust savu svaigumu un putnu dziesmas, Kas dziedāt dzied un neapstāj Dzīvība pēc dzīvības rosās Jo saule tās ir pamodinājusi itin pēkšņi. Ak, pavasar! Ved mani tālāk savās zaļas pļavās Ved tur kur puķes zied un putnu balsis gavilē Autore: Agnese Marhele http://www.renagne.com/blogs/2008/03/19/dzeja-ak-pavasar/ Katrs, kas klusē grib ko teikt Katrs, kas smaida grib atveldzēties Katrs, kas domā grib piepildījumu Katrs, kas sapņo grib rezultātu Katrs, kas runā grib panākumus Saule drīz norietēs! Vai paspēsi to ko gribēji? Autore: Agnese Marhele http://www.renagne.com/blogs/2008/02/03/dzeja-vai-paspesi/ Mēs vēl esam jauni Pavisam zaļi gurķīši. Vienā dobē izauguši Tik ļoti kopā saraduši. Mums priekšā marināde... Bet kas tad tas -, pirmais sāls un pirmais pipars, Tas kož, kāds asumiņš. Bet tas tik ir tikai sākums. Vēl jau mums jābūt vienā marinādē, Tik tā mēs jutīsim vien otru vēl ciešāk Vienā marinādē, kad būsim atkarīgi viens no otra. Tad būsim ... http://www.renagne.com/blogs/2008/01/15/dzeja-mes/ Patlaban līst Tas nepārstāj līt un līt! Tam ir sava plūsma Saule tam atļāvusi līt Viņa labi pazīst lietu un zina, Ka lietus atnes dzīvību izkaltušajai augsnei. Saule apzinās, ka viņa nav vienīgā, kas nepieciešama, Lai dabai būtu patīkami un līksmi. Nav tikai Viņa Viss ir harmoniski un skaisti – jo tas taču Dievs Kas tā iekārtojis šo zemi, Lai Tev ... http://www.renagne.com/blogs/2008/01/13/dzeja-lietus-list/ Jauns rīts, jauna diena – atkal jaunas iespējas. Katrs smaids sastop daudzus citus smaidus. Šķiet tie ir aizvien vairāk. Būs šodien jāpastrādā pie jaunas skices, lai nākošais darbs var tapt. Īsti vēl nenojaušu, kas man ienāks prātā, tas ir kā miglā tīts. Atceros kā bērnībā ziemā bija tik liela sniegavīru celšana, ... http://www.renagne.com/blogs/2008/01/09/34/ Kad laukā sniegs, tik balts ir viss, tad gribas domāt baltas un gaisīgas domas, kuras ceļ spārnos, tās aiznes uz vistālāko nostūri, kur paveras plašumi, tur nav ierobežojumu, tur nav teikt kā ir jābūt. Tur ir visneparastākie sapņu krājumi, kuri tiek atstāti, un nevienam nerādīti, lai tie savā laikā var uzdīgt ... http://www.renagne.com/blogs/2008/01/08/29/ Atkal jau ir vakars, un beidzot varu piesēst un uzrakstīt par aizgājušo laiku. Jūtu, ka šobrīd man ir nepieciešamība pēc sulīgām, spilgtām krāsām. Tādām krāsām, kas mani atdzīvina, lai neiemiegu ziemas miegā. Glezna, kas tika pabeigta šodien ir koša, dzīvīga, tieši tāda, kādu vēlējos! Tajā ir sirds izteiksme dažādās tās būtības. Sirds ... http://www.renagne.com/blogs/2008/01/06/glezna-ar-simboliku/ Latvijā ir skaisti lauki, Bet vai zini Tu, kas traucē Tev redzēt to.Tavas lielās mājas, kuras esi uzbūvējis savā prātā,Tās ir priekšā lauku skaistumamTās Tevi nodarbina, Tu nespēj izrauties no tām.Viņas paņem tavas brīvdienas. Tu esi paklausīgs un uzticams tik viņām. Vai varu Tevi atrast kādā no tām? Autore: Agnese Marhele http://www.renagne.com/blogs/2008/01/03/dzeja-lielas-majas/ Visi mēs gribam brīnumu, kad saskaramies ar grūtībām. Un pēkšņi liekas, ka brīnums nav aizsniedzams, Kur lai to atrodu?! Es eju tālāk, bet nekas tāds īpašs nav noticis... Visu laiku viens un tas pats, un tad atkal kaut kas cits. Un tā šķiet, ka brīnums manā dzīvē nav atrodams, bet tā viss nav!  Brīnums var apciemot tad, Kad visvairāk to negaidīsi. Ja ... http://www.renagne.com/blogs/2007/12/31/brinums/