Agnese Popiševa dzimusi Aucē 1983. gada 27. jūnijā ,kur viņa pavadījusi visus savus bērnības un skolas gadus.

Kopš bērnības Agnesei ļoti tuva ir daba un it īpaši puķes, kas parādās arī glezniecībā.

„Puķes ir manā dvēselē - tās ir īpašas, katra no tām nes kādu noslēpumu”

Agnesei jau pirmajās klasītēs ļoti patīk zīmēt, bet viņa pat nenojauš, ka zīmēšana kļūs par neatņemamu daļiņu no viņas.

Viņa aug kā vidējais bērns ģimenē, ar optimistisku un pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Pati par sevi stāsta, ka ļoti daudz sapņoja par skaistu dzīvi, kas viņu sagaida un atdzīst, ka nekur nav pazudusi tā dzirkstelīte gaismas, kas ir ar viņu arī šodien.

„Es atdzīstu - man patīk krāsas – ar krāsu palīdzību es runāju ar sevi un ar tiem, kas redz manus darbus”

Skolas gados Agnese meklē atbildes uz daudziem neatbildētiem jautājumiem, kas radušies, un neviens uz tiem īsti neatbild.

Pirms pamatskolas beigšanas viņa sāk jūsmot par dzeju un ne tikai, literatūra kļūst par vienu no mīļākajiem priekšmetiem.

Pakāpeniski savas dzīves ikdienišķais un piedzīvototais tiek pierakstīts. Dzīves skola atklāj plašāku redzes skatījumu uz apkārt notiekošo. Sākoties vidusskolas gadiem, viņa uz dzīvi sāk skatīties „citām” acīm, piedzīvojot, ka bez laicīgās un redzamās pasaules - pastāv arī garīgā pasaule, kas nav mazāk nozīmīga par redzamo.

''Dieva klātbūtni esmu sajutusi tik tuvu, tas nav maināms ne pret ko uz šīs pasaules''

Pēc vidusskolas beigšanas Agnese pārceļas uz dzīvi Rīgā. Meklējumi turpinās un Agnese iestājas Starptautiski Praktiskās Psiholoģijas Augstskolā, kur studē psiholoģiju trīs gadus.

''Mācījos psiholoģiju, jo gribēju vairāk izzināt sevi''

 Tad viņas dzīvē notiek pavērsiens, un dzīves ceļš viņu ved pavisam necerētā virzienā. Viņa izlemj stāties datordizaina fakultātē, kur acīmredzami viņas dzīvē sākas uzplaukums. Gleznošana kļūst par viņas mīļāko nodarbi. Pati saka:

 ''Škiet beidzot esmu sākusi elpot ''

Studējot skolā, viņa labprāt pievēršas dažādiem jūgenda rakstu pētījumiem. Viņa jūsmo par renesansi.

''Jūgendā es ieraugu kaut ko ļoti tuvu saviem sirds sapņiem,

Tajā es ieraugu vieglumu, gaisīgumu un romantismu''

Agnese stāsta:„ja pirms pāris gadiem man teiktu, kad es mācīšos datordizainu, es noteikti neticētu. Pazīstot sevi, kada esmu dzīvīga, kustīga, es nekad neiedomātos, ka ceļš man sagatavots ir pavisam citāds. Mācoties tagad šajā fakultātē, saprotu, ka tas ir brīnums, kas man ļaus paiet vienu solīti tuvāk mūsdienu pasaulei. Tas nenozīmē, ka renesanse manī izgaist, bet tieši otrādi, datordizains man ir kā palīgs, kas ļauj atnest senās vērtības mūsdienu sabiedrībā.

Šobrīd Agnesei ir 24 gadi. Viņa ir beigusi studijas datordizaina fakultātē. Un ir priecīga par katru iespēju sarunāties ar saviem laika biedriem caur viņas darbiem.

 Brīvos brīžos viņa palīdz savākt rakstus popularai web lapai "Pareizs Uzturs" un taisa kartiņas.