Glezna ir īpaša. Tā uzrunā katru, kas to skatās. Tajā ir gan klusums, gan miers, gan prieks, gan bēdas. Katrs mākslinieks ar otas triepienu tajā ir ko ierakstījis. Tā nes savu vēsti. Gleznas mūžs spēj būt ilgāks par cilvēka. Tā piedzīvo vairākas paaudzes un tā nes kādu atspulgu šajā mākslas darbā. Arī krāsai un krāsu salikumiem ir ietekme uz cilvēka psihi. Krāsu salikumi un gleznu noskaņa spēj aizraut un arī attālināt no šīs gleznas. Glezna spēj atsaukt kādas mīļas atmiņas, tāpēc tieši šī glezna var Jums likties sirdij tuva un pieņemama un arī otrādi tā var atsaukt atmiņā kādas negatīvas atmiņas un Jums šī glezna var šķist nepieņemama tieši šī iemesla dēļ. Viena glezna var uzrunāt pavisam dažādus cilvēkus dažādi, jo dzīves pieredze un redze atšķiras un tā ir individuāla. Tāpat kā katrs mākslinieks vienu un to pašu skatu ieraudzīs pavisam citādi. Un tur būs attēlots pavisam cits raksturs, grūti pat būtu pateikt, vai tiešām tas ir tas pats skats. Arī skatītājs to var ieraudzīt pavisam citādi nekā mākslinieks. Esi iejūtīgs un aplūkojot greznas, ieklausies, ko tā vēsta un tikai tad, ja tu sajūti harmoniju ar gleznu, iegādājies to un pieliec mājās pie sienas. Ja jau sākumā tu nespēj ar to veidot kādu dialogu, vēlākā laikā tā var izraisīt arī diskomforta sajūtu.
- Agnese Marhele -
|
